Par šūtām lietām

Tā nu ir iznācis, ka dieviņš mani apveltījis ar gaužām neproporcionālu augumu - šauri pleci, mazas krūtis, tievs viduklis (jaunībā), bet brangas gūžas, dibens un ciskas. Viens izmērs ķermeņa augšdaļai, cits - apakšdaļai. Ko gan no gataviem apģērbiem tādam ērmam var nopirkt? Tāpēc man vienmēr ir bijušas nedienas ar pērkamām drēbēm un nācās pašai ''piešauties'' - šūt, adīt un tamborēt. Skroderēšanu man iemācīja dzīvokļa kaimiņiene - pēc acumēra manā klātbūtnē no zīda auduma šņik-šņak izgrieza blūzi. Tas mani vairāk iedvesmoja un, galvenais, deva drosmi pašai darīt, nekā skolas darbmācības stundas, kurās priekšauta šūšana izvērtās par melnajām šausmām. Pēc acumēra gan sev nešuvu, bet izmantoju 70.-80.gadu ''Rīgas Modes'' žurnālu piegrieztnes, kuras pārveidoju apmēram pēc acumēra.